Šobrīd visizplatītākais krāpšanas veids ir vikšķerēšana jeb telefonkrāpšana. Krāpnieki zvana, uzdodoties par komunālo pakalpojumu, piemēram, Elektrum, Latvenergo, Sadales tīkls u.c., banku vai pat policijas darbiniekiem. Sākotnēji viņi informē par it kā nepieciešamību nomainīt skaitītājus vai pārbaudīt datus, iztaujā par dzīvesvietu un personīgo informāciju, tostarp prasa pases datus. Drīz pēc tam seko otrs zvans – šoreiz it kā no policijas vai bankas pārstāvja. Sarunas laikā tiek apgalvots, ka iepriekšējais zvans bijis no krāpniekiem un, lai pasargātu naudu, tā jānodod “drošībā” kurjeram, kurš it kā atbrauks pakaļ. Nereti tiek jautāts, vai mājās glabājas skaidra nauda, apgalvots, ka tā jādeklarē, vai pat piedraudēts ar kratīšanu, ja persona nesadarbosies. Kad cilvēks piekrīt nodot naudu “drošībā”, ierodas krāpnieku sūtīts kurjers, paņem naudu, bankas kartes un piekļuves datus — un pazūd. Tieši šādi arvien biežāk tiek apkrāpti seniori, zaudējot ievērojamas naudas summas.

     Nekad neizpaudiet pa tālruni personīgos datus – pases vai ID informāciju, bankas kartes numurus, internetbankas pieejas datus.

     Valsts policijā reģistrēti vairāki gadījumi, kad krāpnieki, uzdodoties par policijas vai bankas darbiniekiem, ar viltu izkrāpj iedzīvotājiem viņu dzīvokļus. Proti, iedzīvotājs saņem zvanu, kura laikā viņam tiek stāstīts par it kā krāpnieciskām darbībām un lūgts iesaistīties “speciālā operācijā”, lai noķertu krāpnieku, kurš mēģinot pārdot viņa īpašumu. Izpildot visus krāpnieku norādījumus, iedzīvotājs beigās zaudē gan savu dzīvokli, gan naudu, kas iegūta tā pārdošanas rezultātā. Visos gadījumos uzsākti kriminālprocesi un notiek izmeklēšana. Valsts policija atgādina, ka nedz policijas, nedz bankas darbinieki nekad pa telefonu nelūgs iesaistīties nekādos “speciālās izmeklēšanas” pasākumos vai operācijās.

     Ar vairākām krāpšanas shēmām iespējams iepazīties Valsts policijas mājaslapā:

www.vp.gov.lv/lv/popularakie-krapsanas-veidi

Parūpēsimies par sevi un saviem tuviniekiem!